Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Smiltsērkšķis - Hippophae rhamnoides L.

Tālo Austrumu apstākļos Daurskas apgabalā smiltsērkšķis normāli aug dabiski saaugušos brikšņos un mājas apstākļos. Tautā to sauc par ‘Daurskas smiltsērkšķi’ atbilstoši tā izcelsmes vietai.

Bioloģiskās raksturīpašības

"Vienmāju augs, atšķirībā no citām smiltsērkšķu ģintīm un sugām Daurskas smiltsērkšķim piemīt tikai tam raksturīgas bioloģiskas apputeksnēšanas īpašības. Nav atsevišķi augošo vīrišķo un sievišķo augu, ir tikai viens augs, kas nodrošina augļu ražošanu. Ļoti ziemizturīgs: salizturīgs, atjaunošanās spējas vai, vienkāršāk sakot, šķirnes dzīvīgums un spēja izturēt temperatūras svārstības. "

Avots: Ostaščenko V., lauksaimniecības zinātņu kandidāts.("НК", 17.12.1992.g.)

Augļu ražošana

Smiltsērkšķis nes ražu katru gadu, sākot no trīsgadīgas veģetācijas, ja ir normāli attīstījusies sakņu sistēma. Turpmākajos veģetācijas gados raža nozīmīgi pieaug. Augļiem ir ieapaļa lodveida forma, garums – 9-10 mm, diametrs – 7-9 mm un svars – 1,2-1,5 g, ogas ir lielākas par pabērzu smiltsērkšķa augiem un ir atsevišķu Altajas smiltsērkšķu šķirņu līmenī. Pielietojot pareizu agrotehniku, augļi sasniedz līdz 1,5 cm lielu izmēru. Augļi ir sarkanbrūni ar sudrabainbaltiem punktiņiem, plānu miziņu, patīkamu garšu, saldu mīkstumu, nogatavojas laika ziņā izstiepti – sākot no septembra pirmās puses līdz novembra vidum. Augļi ir visai noturīgi attiecībā uz savas uzturvērtības saglabāšanu. Mājas apstākļos augļus, tiem nogatavojoties, lieto svaigā veidā, gatavo ievārījumu, sulas, saldē.

Stādīšanas vieta

Smiltsērkšķis ir gaismu un mitrumu mīlošs, ziemizturīgs augs. Šis smiltsērkšķis ir zarains krūms, ja apgriežam līdz krūma augstumam; vai neliels koks ar augstumu 2,8-3,5 m, sasniedzot pat 3-4,5 m, ja neapgriezt; ar gludu gaiši brūnganu mizu. Saknes ir vāji izteikta bāršsakne, aug virspusēji (5-30 cm no augsnes virsmas).

Lapas iegarenas, pamīšus, bez pielapēm, no augšas – gaiši zaļas, no apakšas – tumši zaļas, lapas ir visai izturīgas pret salu, mūsu apstākļos saglabā normālu krāsu līdz novembra vidum, tad daļēji nodzeltē un nobirst – novembra beigas.

Pavairo smiltsērkšķi, iestādot stādus ar attīstītu sakņu sistēmu. Stādus izvieto 2-2,5 m attālumā citu no cita, rindā, 4 m starp rindām, no citām smiltsērkšķu šķirnēm un sugām neatkarīgā vietā.

Augsnes sagatavošana un iestādīšana

Iestādīšanai izvēlas vietas, kuras uzkrāj vairāk siltuma: dienvidu, dienvidrietumu, dienvidaustrumu. Smiltsērkšķis dod priekšroku neitrālām augsnēm (pH=6,5-7,0). Neiesaka stādīt to augsnēs, kas tuvu gruntsūdens stāvēšanai. Pie mums smiltsērkšķis aug saulainā vietā mālainā augsnē. Augļi ir lieli un nav skābi. Brīnišķīgi jūtas arī smilšainās augsnēs.

Smiltsērkšķi stāda vertikāli, jo, stādot ieslīpi, mostas pumpuri uz stumbriņa, un vainags būs sašķobīts. Saknes vienmērīgi izlīdzina gar uzkalniņu, pakāpeniski apberot ar zemi un nedaudz pakratot, lai aizpildītos visi tukšumi ap saknēm. Saknes kakliņu stāda 3-5 cm dziļumā no zemes līmeņa. Tad veido bedrīti, katru augu aplaista ar diviem-trim spaiņiem ūdens un mulčē ar izvēdināto kūdru (5-6 cm biezs slānis) vai upes smiltīm (6-8 cm biezs slānis).